Rauša stāsts

Reiz sen senos laikos. Ap 1997. gadu maizes meistarei Smaidai Bāliņai ienāca prātā radīt ko savu, ko nebijušu. Tādu, par ko runātu visos Latvijas stūros.

Tika lemts un tika darīts!

Vasaras agrajā rītā tika iesniegti dokumenti, lai karaļvalsts saņemtu atļauju par pirmā rauša cepšanu. Nepagāja ne gads, kad meistares rokās nonāca īpašuma tiesības. 1998. gada 2. Jūnijam Jelgavā, Vaļņu ielā 10, tika izcepts pirmais smaržīgais un garšīgais rausis.

Uzņēmumam, pa kuru ripinājās pirmais rausis neklājās viegli, jo garšīgās produkcijas ražošanai un pārdošanai bija trīs telpas: ražošanas cehs, noliktava un pārdošanas zāle. Pārējās maizes meistarei piederošās telpas bija nepiemērotas kvalitatīvas produkcijas ražošanai.

Laikam ejot, tika izcepts simtais un tūkstošais rausis, kas ļāva uzņēmumam attīstīties. Klientiem tika piedāvāta sabiedriskā ēdināšana, dažādi siltie un aukstie ēdieni un dzeramie, kam klāt piedāvāja garšīgos raušus.

Pateicoties garšīgajiem raušiem, meistarei pietika līdzekļu, lai paplašinātu uzņēmuma darbību. Izremontējot un aprīkojot telpas, uzņēmumā bija iespējams ripināties arvien jauniem un dažāda veida raušiem. Uzņēmums, maizes meistares vadībā, bija ieņēmis noteiktu kursu uz attīstību, ko pa laikam ļaunais vilks (Pārtikas Veterinārais Dienests) un viltīgā lapsa (LR mainīgā nodokļu sistēma) mēģināja apstādināt vai vismaz aizkavēt.

Bet neatlaidīgo meistari, tas nemaz nesarūgtināja un viņa sakārtoja telpas darbiniekiem, izveidoja jaunu virtuvi un divas banketzāles, kuras ikviens turpmākais klients var izīrēt saviem svētkiem vai piemiņas dienām.

Pats galvenais, ka vēl joprojām pa uzņēmumu pēc tik daudz gadiem, ripinās garšīgie un smaržīgie rauši.